Šoreiz latviski - Vēl mazliet par GVV50

(This post is in Latvian. I will return to writing in English in my next post!)

Uzdrošinājos šoreiz latviski rakstīt. Ja gadijumā nav skaidrs no "About Me" apraksta bloga labajā pusē, esmu ASV dzimusi un augusi - citos vārdos: forši, ka es vispār protu savu mātes valodu, vai nē?

Liekas, ka manam blogam nav daudz latviešu lasītāju. To gan grūti zināt, jo sagādātā statistika man dara zināmu vienīgi no kuras valsts lasītāja/s ir pieslēdzies, un ja lasītāja izciemojās bez kommentāra uzrakstīšanas, tad nezinu kas viņa tāda ir! Zinu, ka ir vismaz daži latviešu lasītāji (sveika, mamma!), un tā kā man noder kādreiz arī savas latviešu valodas spējas izvingrināt, nolēmu kaut ko arī latviski uzrakstīt.

Par Gaŗezeru un GVV varētu gari un plaši rakstīt, bet pieļauju, ka tādiem rakstiem nav tik milzu liela publika. Gribējās gan pieminēt dažas lietas par Gaŗezeru, GVV un tā jubilejām. 

Es sevi saucu par 'Gaŗezera bērnu.' Pirmajā Gaŗezera vasarā biju tikai zīdainis, un līdz desmit gadus vecumam katru vasaru ar ģimeni pavadīju apmēram astoņas nedēļas Gaŗezerā. Mani vecāki mācīja GVV, un es ar māsu dabūjām baudīt bezbēdīgas vasaras dienas - peldoties, vardes ķerot, makšķerējot, pie ugunskura sēžot, u.t.t. Divas vasaras - kad man bija 11 un 12 gadi - netika pavadītas mūsu mīļajā Gaŗezerā, un tās sezonas ļoti smagi pārdzīvoju. Beidzot, 13 gadu vecumā bija laiks apmeklēt GVV, un tā tur mācījos piecas vasaras. (Tajā laikā bija piecas klases, bet tagad ir četras tādēļ, ka ir īpaša sagatavošanās skola bērniem 11 - 13 gadus vecumā.)

Dzejolis par godu Garezeram

Nav jau tā, ka ikkatrs Gaŗezerā pavadītais brīdis bija skaists - tika pārdzīvotas arī visādas vilšanās un sirds sāpes. Tomēr, laikā kad Latvija vēl bija padomju okupēta, iespēja pavadīt nedēļas latviskā vidē un draudzēties ar latviešiem no visas Ziemeļamerikas bija neprakstāma.

Mana GVV absolventu klase

Kā jebkurai sabiedrībai, GVV ir savas tradiīcijas. Piemēram, katru piektdienas vakaru notiek ugunskurs, par kuru atbildīga cita klase vai darbinieki. Sestdienas vakarā vienmēr notiek ballīte. Divas vai trīs reizes vasarā ceturtdienas vakarā ir svecīšu dievkalpojums. Gadiem ilgi katru vasaru tiek rīkota arī "pērkonīša ducināšana" - tautas deju maratons: pārītis, kurš visilgāk dejo uzvar.

Kaut priecāšanās Gaŗezerā daudz un dažādas, mācības GVV tomēr nopietna lieta. Klasēs tiek uzdoti mājas darbi, un notiek arī pārbaudījumi. Daži īpaši pārbaudījumi, saukti par "biļetēm," ir kaut kas tāds, ko tipiskais GVV skolēns savā ikdienas ASV vai Kanādas skolā nekad nepiedzīvo - jo atbildes jādod mutiski veselai komisijai, kurā parasti sastāv trīs skolotāji. Otrajā klasē "liek biļetes" Latvijas ģeogrāfijā, trešajā latviešu vēsturē, ceturtajā latviešu literatūrā un gramatikā. 

Ar citiem GVV audzinātājiem (1995.?)

Pēc savas GVV absolvēšanas, es tur atgriezos vairākas vasaras strādāt. Vienu vasaru biju pieteikusies strādāt par audzinātāju, bet kad ierados man direktore pateica, ka vajadzīga latviešu valodas skolotāja pirmajai klasei. Biju gatava apgriezties un tūlīt doties mājās, bet mani pierunāja palikt. Mācīt latviešu valodas gramatiku trīspadsmit gadus veciem jauniešiem bija - ja nekas cits - tad interesants piedzīvojums. Pāris vasaras strādāju audzinātājas darbā, kurš arī bija raibs.

Garezera saulesriets

Pirms dažiem gadiem manai absolventi klasei apritēja apaļa jubileja, kad bieži tiek rīkots salidojums un tikšanās. Tad, kad mēs svinējām desmit gadu jubileju, es biju sarīkojusi salidojumu. Bet šajā reizē likās, ka cilvēkiem īsti nebija intereses, un tā nekas netika rīkots. Nesen dažiem klases biedriem ierosināju, ka mēs varētu salidojumu rīkot nākamgad, kad viss Gaŗezers atzīmēs 50 gadu jubileju, un kad tiek plānota  trīs dienu garas svinības. Bet klusēšana izsaka daudz ko, un jāatzīstas, ka esmu nedaudz sašutusi par reakciju vai to trūkumu. Tā laikam vienkārši jāpriecājas par jau aizvadīto GVV 50. jubileju (kura bija ļoti jautra!) un par gaidāmo Gaŗezera apaļo jubileju, kura tiks svineta 2015. gada julija sakuma.

Atskatoties uz GVV50 (par kuru rakstiju agrak) gribas vēl pieminēt vienu īpašu momentu, kurā pati nebiju klāt, bet kurš laimīgā kārtā iemūžināts. Piektdienas vakara ugunskurā pašreizējā GVV direktore un divi iepriekšējie direktori uzstājās uzvedumā, kur rādīja kāda ir dzīve GVV direktoriem kad tie aiziet penzijā. Tā kā ugunskurs notika tumsā, tā ir uzvedumu mazliet grūti saredzēt, un uzveduma saturu īstenībā sapratīs vislabāk tie, kuri paši strādājuši vai apmeklējuši šo vidusskolu. 

Tādēļ nobeigšu ar dažiem ierakstiem, kuri būs saprotāmi plašākai publikai.

1) Skaists 2014. gada svecīšu dievkalpojums, kurš notika ezermalā.

2) Tautas deja ar ko GVV skolēni uzstājās Garezera brīniškigājā 45. gada jubilejas lieluzvedumā

3) Brīdis, kad GVV koris dzied kopā ar Latvijas vispārejo dziesmu svetku noslēguma koncertu.