Mūzikas Festivāls Garezers-Palooza

The following is an article I was asked to write for a Latvian publication. I already wrote about Garezers-Palooza on the blog, but this is more detailed and might be of interest to Latvian-speakers who were there or who wished they could have been!

This is my un-edited version; it was edited slightly for publication. Thanks to my friend Māra for her suggestions and edits as I was writing, and thanks also to some of the musicians who provided me with details I had missed or background I did not know.

Mūzikas Festivāls Garezers-Palooza

Nezinot īsti, ko sagaidīt Garezera 50. jubilejas svinību otrajā dienā, laudis Atbalsīs ieradās viens pēc otra - ar segām, krēsliem un padzērieniem - visu vajadzīgo, lai saulainu vasaras dienu pavadītu baudot mūzikas svētkus "Garezers-Palooza." Izrādījās, ka rīkotāji bija par visu piedomājuši - zālājā bija uzstādīta galdi un krēsli, lai cilvēki varētu ērti sēdēt, klausīties un ciemoties, un bija arī stends kurā varēja iegādāties pusdienas un aukstus dzeramos. Par bērnu izprieci arī bija padomāts - tiem bija dažādas spēles.

Pavasarī čaklie talcinieki bija piebūvējuši Baltajai mājāi plašāku lieveni, kuru izmantoja kā skatuvi.  Koncerta laiks beidzot pienācis, skanēja pazīstamā balss no bijušā Gaŗezera vasaras vidusskolas direktora un volejbola skolotāja Ērika Kores, kurš ar savu šarmu un humoru vadīja programmu, un klausītājus iepazīstināja ar katru ansambli. Lielo aiz skatuves darbu veica koncerta producents Gunārs Inka. 

Pirmās skatuvē kāpa ansamblis Lini, kurām ar Garezeru ciešas saistības, jo trīs dalībnieces ir GVV absolventes, un visas četras daudzkārt piedalījušās 3x3 nometnēs Garezerā. Lini pēdējos gados reti uzstājas, jo viena dalībniece dzīvo Latvijā. Lini kopā muzicē jau 20 gadus, un kaut ansamblis tagad reti koncertē, viņu ieraksti - ar skaistajiem tautas dziesmu sabalsojumiem un mazāk pazīstajamām dziesmām - vēl iepriecina daudz Ziemeļamerikas latviešus. Šajā reizē viņas dziedāja vairākas dziesmas no iepriekšējiem repertuāriem, bet arī jaunas, piemēram "Kur tad tu nu biji, āzīti manu?", kurai teksts bija pavisam cits nekā dziesmiņa ko mēs daudzi pazīstam no bērnu dienām.

Austrumkrastieši Bob & the Latvians uzstājās nākamie. Dibināts 1985. gadā, ansamblis ātri kļuva populārs un arī 80s un 90s gados Garezerā uzstājies, kaut tie koncerti varbūt nesalīdzinājās ar koncertēšanu 1989. gadā Latvijā, kad Bob & the Latvians piedalījās turnejā ar Pērkonu. Ansambļa dziesmas, kā piemēram "Vairosimies Latvijai," guva lielu piekrišanu arī starp Latvijas jauniešiem. Šogad grupa atzīmē savu 30. jubileju, bet šī ansamblim bija pirmā uzstāšanās kopš 1993. gada. Šajā reizē vislielākā piekrišana bija arī klasiskajām dziesmām, “Kriksis,” kurai publika īpaši skaļi dziedāja līdzi “Mans suns ir aizbēdzis!” un “Iesim viņu meklēt!” Uzstāšanās tika noslēgta ar dziesmu “Alus ir lētāks pilsētā,” kura ir Bob & the Latvians pati pirmā oriğināli sarakstīta dziesma.

Vēl austrumkrastu pārstāvēja ansamblis Frikadeļu zupa, kurā trīs oriģinālajiem dalībniekiem pievienojusies GVV absolvente un skolotāja Imanta Nīgale. Viņas māte, Laila Medne, ir viena no ansambļa dalībniecēm, un pati arī GVV absolvente. Frikadeļu zupai pirmā uzstāšanās notikusi tālajā 1975. gadā, un pēdējo reizi jau 1978. gadā. Ansamblis sen nebija uzstājies, bet izrādās, ka viņu 1976. gadā izdotā plate vēl dabūjama! Divas viņu tai laikā populārākās dziesmas arī šajā reize guva lielu piekrišanu – dziesmai “Baby Blue” daudz klausītāju dziedāja līdzi un daži pat dejoja, un pēdējo dziesmu “Pusnakts vilciens” bija jāatkarto.

Visiem pazīstamie Čikāgas Piecīši ir gados vecāki par Garezeru, bet dvēselē tik pat jauni. Garezera pastāvēšanas laikā ansamblis un tā dalībnieki diezgan daudz reižu te uzstājušies. Alberts Legzdiņš šajās dienās daudziem jaunākiem garezerniekiem pat labāk pazīstams kā futeņa treneris un GVV labais gars. Kā varētu sagaidīt, šim gadījumam bija sava “Hei laili” dziesma, kurā daļa no pantiņiem skanēja:

Cik ātri laika rati rit,

Jau Garezeram piecdesmit.

Kas to butu iedomājies,

Ka tik ilgi noturēsies.

Vai saule spīd,vai pērkons rūks

Svētdienās par Garezeru lūgs.

Un Dieviņš laipni galvu mās,

Arī viņam šī vieta patīkās.

Un kamēr klāt nāks mūža biedri,

un talciniekiem tecēs sviedri.

Vēja kalnā karogs plīvos,

Jo latvieši te dziedot dzīvos.

Visaktīvāko publikas līdzdalību guva reperis Delete, kurš personīgi pazīstams daudziem garezerniekiem, pats būdams Garezera bērns, GVV absolvents, kā arī ilggadīgs voleja spēlētājs. Klīda baumas, kā šī varētu būt viņa pēdējā uzstāšanās. Bez lielas mudināšanas gados jaunāki skatītāji sapulcējās skatuves pašā priekšā, lai dejotu un dziedātu līdzi viņa hitiem, īpaši dziesmai "Rīga - Detroita." Delete mīlesība pret Garezeru bija manāma vadonī, kur savā biogrāfijā minēja, ka viņam patīk plunčāties ezerā un apciemot kantīni. 

Ansamblim Adam Zahl ar Garezeru vienmēr bijusi tuva saistībā. Ansambļa nosaukums cēlies no mūsu pašu iemīļotās ēdamzāles, un grupa savos 13 pastāvēšanas gados vairrākkārtīgi Garezerā uzstājusies . Vēl pie tam sastāvā muzicē vairāki GVV absolventi, kā arī tagadējo Garezera programmu dalībnieku tēvi. Adam Zahl programmā originaldziesma “Iesim peldeties” guva vislielāko atsaucību. Iespaidīga bija tradicionālā dziesma  “Es zinu šie vārdi…” ar Pētera Freimaņa specīgo operas balsi sākumā (“dzīve ir tikai bleķis!”). Klausītājus arī iepriecināja dziesma “Litte Willy,” kura veltīta ilggadējam Atbalsu saimniekam Vilim Zepam.

Garezers-Palooza bija vienreizēja iespēja noklausīties latviešu mūziķus, kā arī satikties un ciemoties ar sen neredzētajiem draugiem. Starp klausītājiem valdīja īsta svētku sajūta un draudzības gars. Daļa no klausītājiem pat tika uzcienāti ar kliņģeri, jo viena garezerniece iepriekšējā dienā bija atzīmējusi dzimšanas dienu, un mātes cepto labumu nolēma baudīt tieši šajā dienā. Publika patiesi baudīja festivālu. Viens ilggadīgs garezernieks, savos 90 gados piedzīvojis daudz Garezera sarīkojumu, pat teicis, ka šādu mūzikas dienu varētu rīkot katru vasaru. 

Kaut Garezera oficiālā devīze ir Dievam un Latvijai, jebkurš garezernieks piekristu, ka Garezeram pa gadiem attīstoties ir kļuvis skaidrs, ka precīzāka devīze būtu Dievam, Latvijai, Dziesmai un Draugiem.

Šoreiz latviski - Vēl mazliet par GVV50

(This post is in Latvian. I will return to writing in English in my next post!)

Uzdrošinājos šoreiz latviski rakstīt. Ja gadijumā nav skaidrs no "About Me" apraksta bloga labajā pusē, esmu ASV dzimusi un augusi - citos vārdos: forši, ka es vispār protu savu mātes valodu, vai nē?

Liekas, ka manam blogam nav daudz latviešu lasītāju. To gan grūti zināt, jo sagādātā statistika man dara zināmu vienīgi no kuras valsts lasītāja/s ir pieslēdzies, un ja lasītāja izciemojās bez kommentāra uzrakstīšanas, tad nezinu kas viņa tāda ir! Zinu, ka ir vismaz daži latviešu lasītāji (sveika, mamma!), un tā kā man noder kādreiz arī savas latviešu valodas spējas izvingrināt, nolēmu kaut ko arī latviski uzrakstīt.

Par Gaŗezeru un GVV varētu gari un plaši rakstīt, bet pieļauju, ka tādiem rakstiem nav tik milzu liela publika. Gribējās gan pieminēt dažas lietas par Gaŗezeru, GVV un tā jubilejām. 

Es sevi saucu par 'Gaŗezera bērnu.' Pirmajā Gaŗezera vasarā biju tikai zīdainis, un līdz desmit gadus vecumam katru vasaru ar ģimeni pavadīju apmēram astoņas nedēļas Gaŗezerā. Mani vecāki mācīja GVV, un es ar māsu dabūjām baudīt bezbēdīgas vasaras dienas - peldoties, vardes ķerot, makšķerējot, pie ugunskura sēžot, u.t.t. Divas vasaras - kad man bija 11 un 12 gadi - netika pavadītas mūsu mīļajā Gaŗezerā, un tās sezonas ļoti smagi pārdzīvoju. Beidzot, 13 gadu vecumā bija laiks apmeklēt GVV, un tā tur mācījos piecas vasaras. (Tajā laikā bija piecas klases, bet tagad ir četras tādēļ, ka ir īpaša sagatavošanās skola bērniem 11 - 13 gadus vecumā.)

Dzejolis par godu Garezeram

Nav jau tā, ka ikkatrs Gaŗezerā pavadītais brīdis bija skaists - tika pārdzīvotas arī visādas vilšanās un sirds sāpes. Tomēr, laikā kad Latvija vēl bija padomju okupēta, iespēja pavadīt nedēļas latviskā vidē un draudzēties ar latviešiem no visas Ziemeļamerikas bija neprakstāma.

Mana GVV absolventu klase

Kā jebkurai sabiedrībai, GVV ir savas tradiīcijas. Piemēram, katru piektdienas vakaru notiek ugunskurs, par kuru atbildīga cita klase vai darbinieki. Sestdienas vakarā vienmēr notiek ballīte. Divas vai trīs reizes vasarā ceturtdienas vakarā ir svecīšu dievkalpojums. Gadiem ilgi katru vasaru tiek rīkota arī "pērkonīša ducināšana" - tautas deju maratons: pārītis, kurš visilgāk dejo uzvar.

Kaut priecāšanās Gaŗezerā daudz un dažādas, mācības GVV tomēr nopietna lieta. Klasēs tiek uzdoti mājas darbi, un notiek arī pārbaudījumi. Daži īpaši pārbaudījumi, saukti par "biļetēm," ir kaut kas tāds, ko tipiskais GVV skolēns savā ikdienas ASV vai Kanādas skolā nekad nepiedzīvo - jo atbildes jādod mutiski veselai komisijai, kurā parasti sastāv trīs skolotāji. Otrajā klasē "liek biļetes" Latvijas ģeogrāfijā, trešajā latviešu vēsturē, ceturtajā latviešu literatūrā un gramatikā. 

Ar citiem GVV audzinātājiem (1995.?)

Pēc savas GVV absolvēšanas, es tur atgriezos vairākas vasaras strādāt. Vienu vasaru biju pieteikusies strādāt par audzinātāju, bet kad ierados man direktore pateica, ka vajadzīga latviešu valodas skolotāja pirmajai klasei. Biju gatava apgriezties un tūlīt doties mājās, bet mani pierunāja palikt. Mācīt latviešu valodas gramatiku trīspadsmit gadus veciem jauniešiem bija - ja nekas cits - tad interesants piedzīvojums. Pāris vasaras strādāju audzinātājas darbā, kurš arī bija raibs.

Garezera saulesriets

Pirms dažiem gadiem manai absolventi klasei apritēja apaļa jubileja, kad bieži tiek rīkots salidojums un tikšanās. Tad, kad mēs svinējām desmit gadu jubileju, es biju sarīkojusi salidojumu. Bet šajā reizē likās, ka cilvēkiem īsti nebija intereses, un tā nekas netika rīkots. Nesen dažiem klases biedriem ierosināju, ka mēs varētu salidojumu rīkot nākamgad, kad viss Gaŗezers atzīmēs 50 gadu jubileju, un kad tiek plānota  trīs dienu garas svinības. Bet klusēšana izsaka daudz ko, un jāatzīstas, ka esmu nedaudz sašutusi par reakciju vai to trūkumu. Tā laikam vienkārši jāpriecājas par jau aizvadīto GVV 50. jubileju (kura bija ļoti jautra!) un par gaidāmo Gaŗezera apaļo jubileju, kura tiks svineta 2015. gada julija sakuma.

Atskatoties uz GVV50 (par kuru rakstiju agrak) gribas vēl pieminēt vienu īpašu momentu, kurā pati nebiju klāt, bet kurš laimīgā kārtā iemūžināts. Piektdienas vakara ugunskurā pašreizējā GVV direktore un divi iepriekšējie direktori uzstājās uzvedumā, kur rādīja kāda ir dzīve GVV direktoriem kad tie aiziet penzijā. Tā kā ugunskurs notika tumsā, tā ir uzvedumu mazliet grūti saredzēt, un uzveduma saturu īstenībā sapratīs vislabāk tie, kuri paši strādājuši vai apmeklējuši šo vidusskolu. 

Tādēļ nobeigšu ar dažiem ierakstiem, kuri būs saprotāmi plašākai publikai.

1) Skaists 2014. gada svecīšu dievkalpojums, kurš notika ezermalā.

2) Tautas deja ar ko GVV skolēni uzstājās Garezera brīniškigājā 45. gada jubilejas lieluzvedumā

3) Brīdis, kad GVV koris dzied kopā ar Latvijas vispārejo dziesmu svetku noslēguma koncertu.